DZĪVĪBA UN ŪDENS



 Viss dzīvais sastāv no ūdens. Dabā itin viss dzīvais 70% - 90% sastāv no ūdens. Cilvēka organisms 4/5  sastāv no ūdens. Tikko dzimuša bērna  ķermeņa šūnas satur 92-93%  ūdeni Šis ūdens ir strukturēts ūdens. Tas ir ļoti svarīgs komponents, jo tas ir pirmais organisma šūnu kontaktelements, kas satur informāciju par konkrētā indivīda veselību. DNS molekulas centrā arī atrodas strukturēta ūdens molekulas. Tātad, dzīva organisma ģenētiskais materiāls organismā ir ciešā kontaktā ar stukturētu ūdeni. Organismam novecojot, ūdens daudzums audos pakāpeniski samazinās. Tiek uzskatīts, ka pareiza ūdens lietošana ir viens no ilgdzīvošanas noslēpumiem. Ja organisms zaudē 2% no šķidruma, cilvēks  izjūt slāpes, ja 10% - sākas halucinācijas. Ja organisms zaudē vairāk par 12% ūdens, iestājas nāve. 1000 gadus atpakaļ dzīvojušais austrumu zinātnieks un ārsts Avicenna, vairākas dienas vērojot nobriedušu, sulīgu meloni, kas ar laiku saruka un izžuva, secināja, ka vecums vienmēr ir sausums. Pēc tam, kad zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka ūdenim piemīt atmiņa, cilvēces priekšā pavērās daudzsološa perspektīva jo cilvēks pietuvinājās vienam no svarīgākajiem organisma noslēpumam – ūdenim. Pastāv tieša saistība starp to, kādu ūdeni mēs ikdienā lietojam uzturā, un mūsu slimībām. Džordžijas universitātes zinātniekiem izdevās novērot sekojošu fenomenu, kas apstiprina iepriekš  teikto: jebkura cilvēka organismā veselās audu šūnas ir ieskautas no visām pusēm ar strukturētu ūdeni, bet slimās - ar nestrukturētu ūdeni. Nestrukturētā ūdens  molekulās viens elektrons tās ārējā orbītā iztrūkst, bet strukturētā ūdens molekulā – tas neiztrūkst.  Ūdenim, kas ir spiests zem spiediena pārvietoties pa ūdensvada caurulēm, ūdens molekulas pārvietojas koncentrētu apļu veidā, elektroni no molekulas ārējā apvalka tiek izspiesti un molekulas tos pazaudē. Šo izmaiņu rezultātā ūdensvada ūdens kļūst nestrukturēts un tas nozīmē, ka tā lietošana var kļūt par iemeslu dažādu slimību attīstībai. Ja, piemēram, mēs vannojamies 20 minūtes, tad caur ādu paspēj uzsūkties apmēram 450 g ūdens, kas ir līdzvērtīgi tam, it kā mēs šo ūdeni būtu izdzēruši. Un tādēl bieži vien pēc vannas sākas veselības pasliktināšanās, jo nestrukturētais ūdens ir izjaucis ūdens-sāļu līdzsvaru. 
Bīstamākie ūdens un sāļu līdzsvara traucējumi ir: sirds un asinsrites nepietiekamība, galvas reiboņi, hipertenzija, tūskas, ādas(it īpaši uz pēdām un plaukstām) sausums un plaisāšana, gļotādu sausums, matu izkrišana.
Ūdens molekulas ir lielisks šķīdinātājs jo tā molekulām piemīt izteikta polaritāte un tās aktīvi cenšas  veidot ūdeņraža saites ar citām molekulām. Viena ūdens H2O molekula sastāv no 2 ūdeņraža un 1 skābekļa atomiem. Ūdeņraža H atoma centrā ir viens pozitīvi lādēts protons un ap to riņķojošs negatīvi lādēts elektrons. Skābekļa O atoma kodols satur  8 protonus un 8 elektronus, kas riņķo ap to. Ūdeņraža vienīgais elektrons un skābekļa astoņi elektroni veido viegli irstošas, savsatarpējas ūdeņraža saites, kas  savieno 2 ūdeņraža atomus ar skābekļa atomu un katru ūdens molekulu ar citām. Ja šīs saites izirst, tad veidojas jonizēts ūdens. Jonizācijas spējas ir viena no ūdens izteiktākajām īpašībām. Organismā bioķīmisko reakciju laikā šīs saites gan pārtrūkst, gan atjaunojas no jauna. Ūdens molekula ir dipoliska – no vienas puses tai dominē negatīvs lādiņš, no otras – pozitīvs. Ūdens molekulas polaritāti nosaka: ūdeņraža atomi, kas piedod (+) lādiņu un  skābekļa atomi, kas  piedod (-) lādiņu. Viena molekula ar negatīvi lādēto pusi var pie sevis pievilkt citu pozitīvi lādēto molekulu, tad vēl vienu, un vēl nākamo... tā formējās jonizēta ūdens struktūra. Tā ir kustīga un gaistoša. Dažreiz, mainīgo formu starpā, var redzēt stabilus veidojumus – klusterus. Tieši šajās struktūrās glabājās ūdens molekulu uztvertā informācija. Organismā notiek oksidēšanās-reducēšanās reakcijas, kuru laikā notiek elektronu atdošana(oksidēšanās reakcijas) vai pievienošana(reducēšanās reakcijas) un tad, kas viena viela oksidējās, cita tajā pat laikā reducējās. Piemēram, molekulas A un B . Kad molekula A un B nonāk kontaktā, tad B molekula piesaista no molekulas A elektronu - tā oksidējās, jo ir šo savu elektronu pazaudējusi. Savukārt, molekulas B potenciāls ir atjaunots, jo tā ir ieguvusi elektronu, tātad - reducējas. Jonizētā ūdens molekulas aktīvi kontaktējās ar dažādām ķīmiskām vielām, veidojot dažādus aktīvus savienojumus. Attiecību starp H+ jonu skaitu pret ūdens molekulu skaitu sauc par vides pH. Tas ir ļoti svarīgs vides rakturotājs faktors. Arteriālo asiņu  pH ir 7,3 – 7,45, venozo asiņu pH 7,26 – 7,36, limfas pH 7,35 – 7,40, audu šķidruma pH 7,26 – 7,38, locītavu šķidruma pH 7,3. Pat nelielas skaitliskas nobīdes asins pH norāda uz būtiskiem asins spējas pārnest skābekli defektiem ar visām no tā izrietošajām sekām. Piemēram, ja asins pH ir 7,5, tas norāda, ka asinis spēj pārnest  par  75% vairāk skābekli. Līdz ar to saglabāt maksimāli labu veselību nozīmē visiem spēkiem censties saglabāt asins pH 7,5 līmenī. Savukārt, dažādi faktori var pazemināt asins pH. Piemēram, lielākās daļas  bezalkoholisko gāzēto dzērienu pH ir 2,5-3,3 un, lai neitralizētu 1 glāzes šā dzēriena kaitīgo ietekmi uz organismu, cilvēkam ir jāizdzer 30 reizes !!! vairāk tīra ūdens. Alus pH ir 4,7. Šāds pH izžāvē organismu un, no rīta pamostoties, cilvēks izjūt slāpes
 pH  skala
 atspoguļo diapazonu no 0 līdz 14. pH= 0-6skāba vide, pH = 7 neitrāla vide, pH = 8-14 sārmaina vide. Ko nozīmē pH=7? Tas nozīmē, ka šajā sķidrumā (H+) un (OH-)jonu koncentrācija ir vienāda. Ja ir skāba vide, tad ūdeņraža jonu  (H+) koncentrācija prevalē pār (OH-) jonu koncentrāciju, bet pie sārmainas  vides (OH-) jonu koncentrācija prevalē pār (H+) jonu koncentrāciju. Jebkuras pH izmaiņas par 1 vienību uz vienu vai otru pusi nozīmē 10 kārtīgu  attiecīgo jonu pārsvaru. Organisma a
sins plazmas un citu šķidrumu pH ir7,2-7,3, tie ir viegli sārmaini. Vielas, kas palīdz organismā  stabilizēt vides pH sauc par bufera sistēmām. Tām piemīt spējas saistīt un atbrīvot liekos jonus, kad organismā sāk izmanīties pH. Tagad kļūst saprotams, kādēļ ārsti iesaka regulāri lietot sārmainu pārtiku organisma vides pH stabilizēšani.
Pieskarsimies onkoloģijas tēmai.  Veselu audu šūnas nespēj dzīvot un pilnvērtīgi dalīties (atjaunoties un attīstīties) skābekļa bada apstākļos, bet audzēja šūnām tie ir lieliski augšanas apstākļi jo, to augšanai līdzīgi kā  augiem, ir nepieciešama ogļskābā gāze, bet skabekli tās izdala kā atkritumvielu.
Savukārt, lielās koncentrācijās skābekļa molekulām, kas ir bagātas ar elektroniem, piemīt tendence aktivizēties un kļūt par brīvajiem radikāļiem.Tās kļūst nestabīlas, aktivizējas un pielīp pie bioloģisko substrātu molekulām, oksidējot tās. Normā tikai 2% no ieelpotā skābekļa organismā ir jākļūst aktīvam, bet, piemēram, aerobikas nodarbību laikā 20% no ieelpotā skābekļa aktivizējās.Tā kā aktīvais skābeklis organisma audos uzvedās ļoti agresīvi, tad pēc iespējas ātrāk tas ir jāizvada laukā no organisma. Ir zināma patiesība, ka antioksidanti bloķē brīvo radīkāļu darbību. Visiem ir zināmi spēcīgas  antioksidantas vielas -vitamīni C, E, beta-karotīns un citas. Taču vēl labāka viela, kas spēj apturēt brīvo radikāļu postošo iedarbību uz organismu, ir strukturēts ūdens, kas ar lielu skaitu brīvo elektronu viegli var saistīties ar skābekļa molekulām. Tas notiek tādēļ, ka šāda ūdens molekulārais  svars ir izteikti zems, kas to padara  par ātras iedarbības vielu. Ūdensvada ūdens. Labas kvalitātes ūdens pH = 7, t.i., neitrāls. Oksidācijas-redukcijas potenciāls krāna ūdenim ir  pozitīvs: no + 400 līdz +500 mV. Tāpēc šīm ūdenim piemīt tendence atņemt elektronus citām molekulām. Strukturēta ūdens oksidācijas-redukcijas potenciāls ir  no -250 līdz -350 mV. Tas nozīmē, ka šāds ūdens ir ļoti bagāts ar brīvajiem elektroniem, kas nekavējoties gatavi saistīties ar aktīvā skābeļa joniem. Šādam ūdenim piemīt spējas samazināt stabilo ūdens  struktūru –klāsteru molekulu ķēdes no 10-13 molekulām klūsterā līdz 5-6 molekulām klūsterā. Ja salīdzina spēcīgu antioksidantu: vitamīnu C, E, beta-karotīna molekulāros svarus ar strukturēta ūdens molekulāro svaru, tad iegūst sekojošus skaitļus: vit.C-176, vit.E-153, beta-karotīna -150 ,bet strukturēta ūdens-tikai 18 !!!.No tā izriet, ka strukturēts ūdens šūnā iekļūst daudzas reizes ātrāk par spēcīgajiem antioksidantiem. Ar kodolu magnētiskās rezonanses palīdzību tika iegūts, ka strukturēta ūdens molekulas sastāv no 5-6 molekulām, kas izkārtotas noteiktā secībā. Šādu klāsteru elektropotenciāla mērījumi ir sekojoši: ūdensvada ūdenim 133 Hz, bet strukturētajam ūdenim 65 Hz.Tas nozīmē, ka strukturētā ūdens klāsteri ir vismaz 2 reizes mazāki par ūdensvada ūdens klāsteriem un  šo iegūto īpašību dēļ tas daudz ātrāk iekļūst organisma šūnās, ātrāk bloķē aktīvā skābekļa un citu brīvo radikāļu postošo iedarbību uz organisma audiem, atdodot savus brīvos elektronus skābeklim, dodot iespēju  orgānu audu biomolekulām bez bojājumiem dabīgā ceļā oksidēties un reducēties. 
 Patreiz pasulē ir ūdens modes bums.Visās valstīs cilvēki pērk minerālūdeņus, dažādu veidu  ūdeņus plastmasas pudelēs. Kā rāda pētījumi, minerālūdens oksidācijas-redukcijas potenciāls ir  +200 mV, kas ir tikai nedaudz zemāks par ūdensvada ūdens +400 m Ir jāsaka, ka minerālūdens ir nedaudz labāks pēc savām oksidēšanās-reducēšanās īpašībām nekā ūdensvada ūdens.
Strukturētā ūdens atjaunojošais potenciāls (no -250 līdz -300mV) nav salīdzināms praktiski ne ar ko, iedarbības uz brīvajiem radikāļiem ziņā. Pēdējā laikā aizvien vairāk jaunu cilvēku saslimst ar slimībām, ar kurām agrāk slimoja tikai veci cilvēki. Piesārņota daba, nepareizi ēšanas paradumi, mazkustīgs dzīves veids,  pasliktina vielu maiņu, pārstrādes procesa atkritumu (holesterīna, nierakmeņu, urīnskābes) izvadīšanu no organisma, un tie uzkrājas organismā. Tiek traucēts skābju-sārmu līdzsvars, un organisms kļūst skābs. Mūsu asinīm, šūnām ir jābūt mazliet sārmainām, jo skābo atkritumu neitralizēšanai nepieciešama sārmainas vielas. Ja organisms tās neiegūst ar pārtiku, tas aizņemas šīs vielas no kauliem – tā veidojas osteoporoze. Kad skābie atkritumu koncentrējas pie aizkuņģa dziedzera un organismam trūkst kalcija sārmaino jonu to neitralizēšanai, cilvēks saslimst ar diabētu. Arī paaugstināts asinsspiediens rodas skābo atlikumu dēļ, kas sabiezinot asinis un aizsprostojot kapilārus, apgrūtina asinsriti. Kad urīnskābes sāļi sakrājas locītavās, attīstās podagra un artrīts. Tas ir arī pāragras novecošanas iemesls. Gandrīz visām slimībām ir viens iemesls – pārāk skābs organisms.  Zinātniski to sauc par organisma acidozi.
Secinājumi: viens
no slimību galvenajiem iemesliem ir nepareizs ēšanas režīms un skābu produktu pārmērīga lietošana uzturā.
Ko darīt? Risinājums ir pavisam vienkāršs: organismam vajag palīdzēt atbrīvoties no piesārņojuma, lietojot strukturētu ūdeni un pārsvarā ēdot dārzeņus un augļus, kā arī izsargājoties no skābu vidi radošiem sadzīves higienas līdzekļiem: veļas pulvera, ballinātājiem, kosmētikas, šampūniem u.t.t. Organisma acidozi  lieliski likvidē strukturēts ūdens, sārmains uzturs un dabīgas izcelsmes sadzīves ekolīdzekļi.
Kas ir atkausēts ūdens? Tas ir ūdens īpašais stāvoklis. Sasalstot un pēc tam atkūstot, ūdens no savas atmiņas izdzēš visu nevajadzīgo informāciju, atstājot vienu vienīgo – bāzes informāciju, dzīvības programmu. Ideālā variantā ūdenim ir jābūt ar noteiktu struktūru, kas ir tuva organisma audu šķidrumos ieejošā ūdens struktūrai. Tādu ūdeni organisma šūnas uzņems bez lieka enerģijas patēriņa. Ūdens mineralizācijas pakāpei ir jābūt nelielai (ne>kā 250mg/L). Ūdens molekulas šādā ūdenī nav izmētātas haotiski, bet gan savstarpēji saķēdētas un veido noteiktas formas struktūras – nelielas mikromolekulas. Šādas struktūras ūdens ir bioloģiski aktīvs un tā iedarbību uz organismu var pielīdzināt zāļu iedarbībai. Tāds ūdens aktivizē asinsriti, pazemina holesterīna līmeni asins plazmā, mazina sāpes sirds apvidū, paaugstian organisma aisardzības spējas, ceļ organisma adaptācijas spējas, mazina saslimšanu risku, tonizē, atveseļo.
Ar ko atšķiras strukturēts ūdens no jonizēta ūdens? Ar pH parametriem un oksidācijas-redukcijas potenciāla skaitļiem. To var  izskaidot ar to, ka ūdens jonizācijas ierīces un izmantotie materiāli ir ļoti dažādi, tādēļ šie parametri  it atšķirīgi. Strukturēšana ir ūdens molekulas strūktūras izmanīšana (molekulu ķēdītes garuma saīsināšana, molekulu novietojuma, izvietojuma izmaiņas). Jonizācijas proccess ir process,kura laikā atoms vai molekula atdod vai atņem elektronu citam atomama vai molekulai. 

Ieteicamā ūdens dienas deva ir
0,3 l uz katriem 10 svara kilogramiem.

NO VESELĪBAS VIEDOKĻA RAUGOTIES, LIELISKI BŪTU, JA IKDIENĀ UZŅMETAIS ŪDENS, VISS BŪTU STRUKTURĒTS!






















 

2010-04-13 07:05  |  Skatīts: 6177x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Atpakaļ