SUBVESELĪBA JEB VESELĪBAS PELĒKAIS STĀVOKLIS


 Subveselība ir robežstāvoklis starp veselību un slimību. Tas ir stāvoklis, kad cilvēks vēl nejūtas slims, bet līdz slimības manifestācijai ir atlikuši tikai daži soļi. Visas hroniskās slimības veidojas, izejot subveselības etapu. Veselība ir pilnīga fiziska, mentāla un sociāla labsajūta. Veselība ir ne tikai slimības vai nespēka neesamība, tā ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība. Valsts iedzīvotājus , kur cilvēkiem, kaut kādu iemeslu dēļ (kara darbība, ekonomiskā krīze, dabas kataklizmas u.c.), ir samazināts dzīvesprieks un līdz ar to arī spējas pielāgoties, kaut arī viņiem nav noteiktas slimības diagnozes un nav redzamas tās  klīniskās izpausmes, nevar uzskatīt par pilnīgi veseliem jo tiek traucēta, galvenokārt, indivīdu sociālā labsajūta. Šajās valstīs, pie kam pieskaitāma arī Latvija, iedzīvotājiem biežāk novēro fizioloģisko funkciju un adaptācijas spēju pazemināšanos. Šo iemeslu dēļ šajās valstīs ir daudz vairāk cilvēku ar tā saucamo subveselības jeb veselības pelēko stāvokli, kā arī novēro augstāku saslimstību, mirstību un  lielāku ielaistu slimību īpatsvaru, mazāku vidējo dzīves ilgumu. Pētījumi liecina, ka attīstītajās valstīs iedzīvotāju grupā ar augstāku izglītības, un līdz ar to arī ar augstāku informētības līmeni, subveselības stāvokli izdodas atklāt sākotnējāk, t.i., agrāk, kad slimības nav tik ielaistas un vieglāk ārstējamas. Tas notiek, pateicoties iedzīvotāju informētībai un mākai aktīvi palīdzēt ārstam atklāt slimību procesu jau  sākotnējā stadijā.
SUBVESELĪBAS IEMESLI. Subveselības rašanās galvenaie iemesli un nosacījumi ir arvien pieaugošais dzīves temps, kas rada organisma pārslodzi, kas, savukārt, ir par iemeslu audu nepietiekamai apgādei ar skābekli (hipoksijai).Tā rada asinsvadu spazmus (išēmiju). Šāds hroniska stresa stāvoklis organismā rada audos nogurumu, pazemina imunitāti un līdz ar to arī  organisma pretestības un pielāgošanās spējas pakāpeniski pazeminās. Dažādu hronisko slimību iemasli ir arī iedzīvotāju kaitīgie ieradumi(smēķēšana, alkohola pārmērīga lietošana, trekna, dzīvnieku taukus saturoša ēdiena lietošana, mazkustīgs dzīves veids, zema fiziskā  un mentālā aktivitāte).
VESELĪBAS PELĒKĀ STĀVOKĻA SINDROMI. Subveselības sindroms izpaužas kā ķermeņa vispārējs nogurums, nespēja pārslēgties no darba uz atpūtu(darbaholisms), apgrūtināta atgūšanās pēc atpūtas, dažādas nenoteikta rakstura ķermeņa sāpes, reiboņi, galvas sāpes, miega traucējumi, ēstgribas trūkums, bezmiegs, iemigšanas traucējumi, miega kvalitātes traucējumi(trausls miegs), miegs ar daudziem sapņiem un murgiem, sirdsklauves, depresija, beziemesla trauksme, stress,bailes,slikta oma un mainīgs garastāvoklis, ātra aizkaitināmība, nesabiedriska un ekscentriska uzvedība. Pacientiem, kuri cieš no zema pašvērtējuma, no nevēlēšanās panākt progresu, parādās atmiņas un koncentrēšanās traucējumi līdz pat zudumam, zemas darba spējas un mācību vielas apgūšanas efektivitāte.
Ko darīt?
Nepieļaujama ir samierināšanās ar subjektīvo un, varbūt pat objektīvo, diskomfortu, vilcināšanās un speciālistu neapmeklēšana. Ir jāatcerās, ka slimību profilakse ir ne vien ekonomiski neskaitāmas reizes lētāka, bet arī daudz efektīgāka nekā ielaistas slimības ārstēšana. Pirmkārt, ir nepieciešama vispārēja veselības pārbaude un objektīvs tās izvērtējums, tad revitalizācijas kursi pēc individuālām programmām. Profilaktiski revitalizācijas kursi cilvēkiem bez sūdzībām ar paaugstinātu garīgo un fizisko slodzi ir veicami no 25-40 gadu vecuma  veicami 2 reizes gadā.
Redzam, ka ārējās auss plakātā projicējas  visi svarīgākie organisma orgāni  un sistēmas: gremošanas, elpošanas, asinsrites, kaulu, locītavu, centrālā nervu sistēma  u.c., Uz ārējās auss virsmām ir atrodami specifiskie labdabīgo un ļaundabīgo audzēju punkti, kas speciālistam  ļauj pilnībā izvērtēt pacienta veselību un nozīmēt nepieciešamos papildus izmeklējumus. 

Tādēļ aurikulodiagnostiku var uzskatīt par pietiekoši informatīvu, agrīnu, savlaicīgu, nesāpīgu, bez blaknēm, lētu, ekonomiski izdevīgu diagnostikas metodi. Metode ir balstīta uz ādas izmaiņām punktos, kas novietoti ārējās auss virsmās un ir cieši saistīti ar visiem iekšējiem orgāniem un sistēmām. Šī diagnostikas metode pasaulē plaši un ar labiem rezultātiem tiek pielietota preventīvajā medicīnā kā pietiekoši informatīva un vienkārša diagnostikas metode. Cilvēkiem bez sūdzībām ar preventīvu mērķi vajadzētu veikt veselības pārbaudes no 35 gadu vecuma 1 reizi gadā, bet, ja jau ir kaut kādas sūdzības, tad to jādara ir nekavējoties. Pēc pirmreizējās diagnostikas katram pacientam, vadoties no vīņa veselības problēmām, tiek noteikts individualīzēts novērošanas plāns. Hronisku slimību gadījumos šo diagnostikas metodi vajadzētu izmantot 1 reizi kvartālā.

2011-01-05 16:32  |  Skatīts: 2462x         Ieteikt draugiem       TweetMe

Atpakaļ