 Mūsdienu modernais intensīvais dzīves ritms -tā ir milzīga slodze cilvēka organismam. Nelabvēlīga ekoloģiskā situācija, vides piesārņojums, hronisks stress, garīgas, intelektuālas pārslodzes, maz kustīgs dzīves veids - viss tas pakāpeniski noved pie organisma adaptācijas spēju pazemināšanās un izmaiņām orgānu šūnu līmenī. Līdz ar to arī revitalizācijai (atjaunošanai) ir jābūt virzītai uz organisma vissīkāko pamatvienību -šūnu. Ja vēl nesen likās, ka jaunība- tas ir ātri zūdošs neatgriezenisks process, tad šodien jau šo procesu ir iespējams aizkavēt, vadīt, pagarināt. Pateicoties Krievijas zinātnieku 30 gadu ilgajiem pētījumiem, tika atklāti šūnu atjaunotāji - dabīgie īsie peptīdi, kas šūnās darbojas kā bioķīmisko funkciju regulētāji. Šīs unikālās vielas spēj iedarboties uz šūnu, palīdz tai atjaunoties, līdz ar to ir kļuvis iespējams, pasargāt organismu no daudzu slimību rašanās, apturēt radušos slimību gaitu un vienlaikus arī iegūt lielisku kosmetoloģisko efektu. Peptīdu iedarbība skar visu organismu jo iedarbojas uz tā vissīkāko vienību-šūnu. Vienkāršoti peptīdu kompleksu iedarbību uz organismu var raksturot sekojoši- peptīdi atjauno cilvēka organisma šūnas, paaugstina šūnu izturību pret skābekļa deficītu (hipoksiju), pret ārējo un iekšējo toksīnu graujošos iedarbību, normalizē vielu maiņas procesus, uzlabo barības vielu un skābekļa uzsūkšanas funkcijas, aktivizē vielu maiņas produktu un toksīnu izvadīšanu no organisma, uzlabo organisma aizsardzības funkcijas.Peptīdi uztur optimālu jauno, nobriestošo, dalošo un atmirstošo šūnu proporcijas, kas, savukārt, veicina organisma šūnu optimālu funklcionēšanu un orgānu atjaunošanu. Attīstītās valstīs populācijai (sabiedrībai) ir tendence novecot: maza dzimstība, pagarinajies vidējais dzīves ilgums: uzlabojusies slimību diagnostika, ārstēšana, veselības aprūpes sasniegumi-epidēmiju likvidācija, antibiotiku un citu iedarbīgu medikamentu atklāšana u.c. Veselības aprūpes sasniegumi, savukārt, atkal rada problēmu-vēl straujāku populācijas novecošanu - jo izdzīvo tie, kuri agrāk nomira. No šejienes izriet aktuāla nepieciešamība- pārvaldīt novecošanas procesus. Gerontologi (speciālisti, kuri pēta novecošanas procesus) uzskata, ka, ja vien cilvēks vēlas, viņš var nodzīvot līdz 120 gadiem. Tas ir izskaitļots, vadoties no organisma cilmes šūnu rezervēm. Šis cilvēkam atvēlētais vecums ir minēts arī Bībelē.Tomēr attīstītākajās ES valstīs un ASV vidējais dzīves garums ir apmēram 75 gadi.Tas ir nesalīdzināmi zemāks nekā Āzijas valstu iedzīvotājiem. Tātad iznāk, ka mēs novecojam ātrāk nekā tas mums no dabas ir atvēlēts. Pēc 40 gadu vecuma pazeminās vairogdziedzera, sirds, aknu, zarnu trakta funkcijas, kaulu sistēmā rodas osteoporozes iezīmes. Pēc 60 gadu vecuma organisma asinsvadi ir sašaurināti un visi orgāni izjūt skābekļa badu. Strauji pasliktinās redze un dzirde, pieaug infarkta, insulta attīstības draudi, attīstās Alcheimera slimība un vecuma plānprātība.
... |
 Komentāri (0) | 2011-01-31 09:47 | Skatīts: 4726x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
 Novecošana- ir process, kas ir atkarīgs no daudziem faktoriem: 20% no mūsu iedzīmtības un ģenētiskā materiāla, kas saņemts no vecākiem, 50% no dzīves veida, 20% no apkārtējās vides faktoriem, un tikai 10% veselība ir atkarīgi no medicīniskās apkalpošanas kvalitātes. Tātad clvēka dzīves ilgums un kvalitāte 90% ir atkarīgs no paša cilvēka. Izmainot šo faktoru iedarbību uz organismu, ir iespējams aizkavēt novecošanas procesus. Viens no priekš laicīgas novecošanas iemesliem ir centrālās nervu sistēmas un enokrīnās sistēmas izsīkums. Dažādu kaitīgo faktoru iedarbības rezultātā epifīze sāk mazāk izdalīt melatonīnu un cilvēks sāk novecot. Ir novērots, ka 46 gadu vecumā daudziem cilvēkiem ir pazemināts daudzu hormonu sintēzes līmenis. Novirzes no normas hormonu analīzēs par 15% ved pie veselības pasliktināšanās, bet 30%-pie klīnisko simptomu parādīšanās(bezmiegs, nervozitāte, ātra aizkaitināmība, dzimumdziņas (libido) pazemināšanās, ādas un gļotādu sausums, ādas nieze, dažādi labdabīgi veidojumi u.c.). Klīniskās analīzes šādos gadījumos visbiežāk paliek normas robežās. Diemžēl ir pārāk maz tradicionālās medicīnas ārstu, it īpaši ģimenes ārsti, kuri šīm izmaiņām piegriež uzmanību un uzsāk savlaicīgi hormonālā fona koriģēšanu. Šāds hormonālās sfēras izsīkuma klasisks piemērs ir menopauze un andropauze 40-45 gadu vecumā. Mūsdienās ir ļoti daudz un dažādi veidi kā novērst šos simptomus: hormonu aizvietojošā terapija ar ķīmiskiem hormonu preparātiem, augu valsts produkti. Taču patreiz pats nekaitīgākais veids, kā atjaunot hormonālo līmeni un mazināt veģetatīvās reakcijas, ir orgānu specifisko īso peptīdu lietošana ar preventīvu nolūku. Peptīdi lieliski mazina karstuma viļņus, uzlabo kaulu masu un to struktūru, mitrina gļotādas, paaugstina libido abiem partneriem. Vienlaicīgi tiek sasniegts arī labs kosmetoloģiskais efekts- uzlabojas ādas krāsa, tās truktūra un tonuss.
Anti-aging medicīnas pamata uzdevums
... |
| 2011-01-05 13:57 | Skatīts: 3122x Ieteikt draugiem TweetMe
|
|
| |
