Mūsdienu modernais intensīvais dzīves ritms -tā ir milzīga slodze cilvēka organismam. Nelabvēlīga ekoloģiskā situācija, vides piesārņojums, hronisks stress, garīgas, intelektuālas pārslodzes, maz kustīgs dzīves veids - viss tas pakāpeniski noved pie organisma adaptācijas spēju pazemināšanās un izmaiņām orgānu šūnu līmenī. Līdz ar to arī revitalizācijai (atjaunošanai) ir jābūt virzītai uz organisma vissīkāko pamatvienību -šūnu. Ja vēl nesen likās, ka jaunība- tas ir ātri zūdošs neatgriezenisks process, tad šodien jau šo procesu ir iespējams aizkavēt, vadīt, pagarināt. Pateicoties Krievijas zinātnieku 30 gadu ilgajiem pētījumiem, tika atklāti šūnu atjaunotāji - dabīgie īsie peptīdi, kas šūnās darbojas kā bioķīmisko funkciju regulētāji. Šīs unikālās vielas spēj iedarboties uz šūnu, palīdz tai atjaunoties, līdz ar to ir kļuvis iespējams, pasargāt organismu no daudzu slimību rašanās, apturēt radušos slimību gaitu un vienlaikus arī iegūt lielisku kosmetoloģisko efektu. Peptīdu iedarbība skar visu organismu jo iedarbojas uz tā vissīkāko vienību-šūnu. Vienkāršoti peptīdu kompleksu iedarbību uz organismu var raksturot sekojoši- peptīdi atjauno cilvēka organisma šūnas, paaugstina šūnu izturību pret skābekļa deficītu (hipoksiju), pret ārējo un iekšējo toksīnu graujošos iedarbību, normalizē vielu maiņas procesus, uzlabo barības vielu un skābekļa uzsūkšanas funkcijas, aktivizē vielu maiņas produktu un toksīnu izvadīšanu no organisma, uzlabo organisma aizsardzības funkcijas.Peptīdi uztur optimālu jauno, nobriestošo, dalošo un atmirstošo šūnu proporcijas, kas, savukārt, veicina organisma šūnu optimālu funklcionēšanu un orgānu atjaunošanu. Attīstītās valstīs populācijai (sabiedrībai) ir tendence novecot: maza dzimstība, pagarinajies vidējais dzīves ilgums: uzlabojusies slimību diagnostika, ārstēšana, veselības aprūpes sasniegumi-epidēmiju likvidācija, antibiotiku un citu iedarbīgu medikamentu atklāšana u.c. Veselības aprūpes sasniegumi, savukārt, atkal rada problēmu-vēl straujāku populācijas novecošanu - jo izdzīvo tie, kuri agrāk nomira. No šejienes izriet aktuāla nepieciešamība- pārvaldīt novecošanas procesus. Gerontologi (speciālisti, kuri pēta novecošanas procesus) uzskata, ka, ja vien cilvēks vēlas, viņš var nodzīvot līdz 120 gadiem. Tas ir izskaitļots, vadoties no organisma cilmes šūnu rezervēm. Šis cilvēkam atvēlētais vecums ir minēts arī Bībelē.Tomēr attīstītākajās ES valstīs un ASV vidējais dzīves garums ir apmēram 75 gadi.Tas ir nesalīdzināmi zemāks nekā Āzijas valstu iedzīvotājiem. Tātad iznāk, ka mēs novecojam ātrāk nekā tas mums no dabas ir atvēlēts. Pēc 40 gadu vecuma pazeminās vairogdziedzera, sirds, aknu, zarnu trakta funkcijas, kaulu sistēmā rodas osteoporozes iezīmes. Pēc 60 gadu vecuma organisma asinsvadi ir sašaurināti un visi orgāni izjūt skābekļa badu. Strauji pasliktinās redze un dzirde, pieaug infarkta, insulta attīstības draudi, attīstās Alcheimera slimība un vecuma plānprātība.
Kā ilgstoši saglabāt veselību un jaunību? Tikai dažus gadus atpakaļ šāda doma liktos utopiska, taču, attīstoties preventīvai medicīnai un gēnu diagnostikai, šie procesi ir kļuvuši pārvaldāmi. Molekulāri-ģenētiskā asins analīze un genoma izmeklēšana ļauj speciālistiem atklāt gēnu polimorfismu, kas ļauj prognozēt dažādu slimību rašanās iespējas un riskus. Un zinot no kuras puses problēma ir sagaidāma, var veikt preventīvu iedarbību un atveseļot slimo orgānu vai sistēmu. Vienkārša, nekaitīga, nesāpīga un ļoti agrīna diagnostikas metode ir aurikulodiagnostika, kas ļoti agrīni analizē orgānu funkcionālos traucējumus un ļauj atvairīt daudzas slimības to sākotnējās attīstības stadijās. Šīs metodes milzīgas priekšrocības ir pieejamība, nekaitīgums, jūtība, ekonomiskums. Savukārt, peptīdu kompleksu regulāra lietošana atvaira daudzu slimību rašanos, to attīstību, ievērojami aizkavē novecošanu un uzlabo dzīves kvalitāti. 
